sētiņa
sētiņa -as, s.
1.Dem. → sēta.
2.Zems (kā) nožogojums.
PiemēriGar altāra sētiņu [baznīcā] nostiepta brūklenāju vija..
3.Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt.
Piemēri..sētiņā nevajag likt uzreiz daudz rotaļlietu, tas bērnu satrauc, izkliedē viņa uzmanību un ātri nogurdina..
Avoti: 7-1. sējums