sēta
sēta -as, s.
1.Vertikāls veidojums, parasti no dēļiem, kārtīm, stieplēm (kā) norobežošanai, arī aizsargāšanai.
PiemēriKāršu sēta.
Stabili vārdu savienojumiMājiens ar sētas mietu.
1.1.Zvejas rīka sastāvdaļa, kas veido nožogojumu ūdenstilpē.
PiemēriDažs enkurs bija slīdējis, sētas linums šur un tur kļuvis vaļīgs, bet krātiņa mute sašķobījusies.
2.Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
PiemēriNo sētas varēja redzēt pāri pakalnam tuvo baznīcas torni, muižas riju, kaimiņu mājas un apkārtējos mežus.
Stabili vārdu savienojumiIebraucamā sēta. Sētas durvis. Sētas māja.
3.Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas. Lauku sēta.
PiemēriViena no lielākajām celtnēm zemnieku sētā bija rija.
Stabili vārdu savienojumiKolhoznieku sēta. Lauku sētu kopa. Tēva sēta.
Avoti: 7-1. sējums