Paplašinātā meklēšana
Meklējam sēta.
Atrasts vārdos (30):
- sēta:1
- guļsēta:1
- kapsēta:1
- kopsēta:1
- pilsēta:1
- vecsēta:1
- viensēta:1
- rasētava:1
- viņsētas:1
- ārpilsēta:1
- dzesētava:1
- kausētava:1
- presētava:1
- mazpilsēta:1
- piepilsēta:1
- savrupsēta:1
- senpilsēta:1
- vecpilsēta:1
- brīvpilsēta:1
- iekšpilsēta:1
- lielpilsēta:1
- piepilsētas:1
- polārpilsēta:1
- robežpilsēta:1
- galvaspilsēta:1
- kūrortpilsēta:1
- priekšpilsēta:1
- pilsētapmetne:1
- pavadoņpilsēta:1
- tēraudkausētava:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (229):
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu).
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- zāllauks Ar zālaugiem apsēta aramzemes platība.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne.
- Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
- fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
- Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- pilsētiņa Dem. --> pilsēta.
- sētiņa Dem.--> sēta.
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
- dzesinātava Dzesētava.
- komūna Feodālismā - pilsētas kopiena.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
- Galvas pilsēta Galvaspilsēta.
- Galvas pilsēta Galvaspilsēta.
- metropole Galvaspilsēta. Arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
- Guberņas pilsēta Galvenā pilsēta guberņā.
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī).
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
- villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
- centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapsēta.
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
- vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
- Kaņepju sviests Izkarsētas sagrūstas kaņepes ar taukvielām.
- Kaņepju sviests Izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
- Jūras vārti Jūras ostas pilsēta. Jūras osta.
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- sīkpilsonis Kapitālismā - neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
- sīkpilsonība Kapitālismā - nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
- geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
- Smilšu (biežāk kapu) kalniņš (retāk kalns) Kapsēta; arī kaps.
- Kukaiņu kalns (arī ciems) Kapsēta.
- Kukaiņu kalns (arī ciems) Kapsēta.
- Miera vieta Kapsēta.
- Tārpu valsts Kapsēta.
- Tārpu valsts Kapsēta.
- Miera vieta Kapsēta.
- kapkalns Kapsēta. Arī kaps.
- kapukalns Kapsēta. Arī kaps.
- Kapu (retāk smilšu) kalniņš (retāk kalns) Kapsēta. Arī kaps.
- Kapu (retāk smilšu) kalns (biežāk kalniņš) Kapsēta. Arī kaps.
- Kapu (retāk smilšu) kalniņš (retāk kalns) Kapsēta. Arī kaps.
- smiltaine Kapsēta. Arī kaps.
- smiltājs Kapsēta. Arī kaps.
- Mūža māja Kapsēta. Kapa vieta.
- Mūža māja Kapsēta. Kapa vieta.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
- konvertēt Konverterā pūst cauri (izkausētam ķetam) gaisu vai skābekli.
- Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
- pasēja Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
- Koksnes sausā pārtvaice Ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne.
- sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas. Lauku sēta.
- māja Lauku sēta, lauku saimniecība.
- Lauku mājas Lauku sēta.
- Gaisa vārti Lidosta (piemēram, pilsētai). Lidostas pilsēta.
- province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā). Celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā).
- urbānisms Literatūrā un mākslā - lielpilsētas dzīves, tās straujās dinamikas attēlojums.
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
- masēties Masēt sevi, sava ķermeņa daļas. Tikt masētam.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- kvartāls Mazākā (pilsētas, pilsētciemata, ciemata) daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
- konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode.
- iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam.
- rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu. Veltnis.
- stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra. Stikla šķiedra.
- Stikla šķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra. Stiklšķiedra.
- patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
- Patrimoniāls apgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Patrimoniālapgabals.
- kvēpis No sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai.
- nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra.
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma.
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
- liet Panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē.
- moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā. Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis. Acumirklis.
- Laika moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
- Parīzes komūna Parīzes pilsētas pašpārvaldes orgāns Lielās franču buržuāziskās revolūcijas laikā no 1789. gada līdz 1794. gadam.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- mazpilsēta Pilsēta ar nelielu iedzīvotāju skaitu.
- polārpilsēta Pilsēta polārajā apgabalā.
- Rūpniecības centrs Pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tājos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju.
- Pilsēttipa apdzīvota vieta Pilsēta vai pilsētciemats.
- Sadraudzības pilsēta Pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums vai līgumi.
- brīvpilsēta Pilsēta, kam ir īpaša autonomija vai valsts tiesības.
- pavadoņpilsēta Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to.
- pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to. Pavadoņpilsēta.
- robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- Atklāta pilsēta Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- Atklāta pilsēta Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- kūrortpilsēta Pilsēta, kurā ir kūrorts.
- lielpilsēta Pilsēta, kurā ir vairāk par 100 000 iedzīvotāju.
- pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
- urbanizācija Pilsētai, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju, īpatnību radīšana (vidē ārpus pilsētām).
- Pilsētas tipa (arī pilsēttipa) apmetne Pilsētapmetne.
- Pilsēttipa (arī pilsētas tipa) apmetne Pilsētapmetne.
- priekšpilsēta Pilsētas ārējais, no centra attālākais rajons.
- iekšpilsēta Pilsētas centrālā daļa.
- vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- Pilsētas valde Pilsētas domes izpildu orgāns.
- meistardziedonis Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metropolitēns.
- birģermeistars Pilsētas galva (dažās aizrobežu valstīs).
- lordmērs Pilsētas galva (Londonā un dažās citās Anglijas pilsētās).
- pilsētiedzīvotājs Pilsētas iedzīvotājs.
- pilsētnieks Pilsētas iedzīvotājs.
- ģilde Pilsētas iedzīvotāju savstarpējās palīdzības, sociālās nodrošināšanas un sabiedriskās dzīves organizācija (feodālismā).
- oldermenis Pilsētas padomes loceklis (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- tramvajs Pilsētas pasažieru (retāk kravas) transporta veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem. Šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
- primators Pilsētas pašpārvaldes galva (Čehoslovakijā).
- municipālpadome Pilsētas pašvaldības lēmējorgāns (piemēram, Francijā).
- Pilsētas dome Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- Pilsētas dome Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- Iecirkņa pristavs Pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā administratīvā vienība.
- Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā adminstratīvā vienība.
- policijmeistars Pilsētas policijas priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās kapitālistiskajās valstis).
- miests Pilsētas tipa apmetne, kam nav pilsētas tiesību (Latvijā no 16. gadsimta līdz 1928. gadam).
- ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime. No pilsētas centra attālākie rajoni.
- maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs). Celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
- Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
- ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
- Polārā pilsēta Polārpilsēta.
- pašpuika Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā. Averss.
- iekausēties Refl. --> iekausēt (2). Tikt iekausētam.
- izmasēties Refl. --> izmasēt. Tikt izmasētam.
- izsēties Refl. --> izsēt (1). Tikt izsētam.
- kompensēties Refl. --> kompensēt (1). Tikt kompensētam.
- kompensēties Refl. --> kompensēt (2). Tikt kompensētam.
- kondensēties Refl. --> kondensēt (1). Tikt kondensētam.
- kondensēties Refl. --> kondensēt (2). Tikt kondensētam.
- pārkausēties Refl. --> pārkausēt (1). Tikt pārkausētam.
- pārkausēties Refl. --> pārkausēt (2). Tikt pārkausētam.
- piesēties Refl. --> piesēt (1). Tikt piesētam, parasti neviļus, negribēti.
- relaksēties Refl. --> relaksēt (2). Tikt relaksētam.
- sapresēties Refl. --> sapresēt (1): tikt sapresētam.
- sapresēties Refl. --> sapresēt (2). Tikt sapresētam.
- sēties Refl. --> sēt (1). Tikt sētam.
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
- romieši Romas pilsētas iedzīvotāji.
- Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām darbaļaužu deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
- Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām Tautas deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
- konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis. Biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
- ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti.
- komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs. Saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
- Aug griezdamies Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
- Aug griezdamies Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
- liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša.
- birģeris Sīkpilsonis, mietpilsonis. Arī pilsētas buržujs.
- polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Polisa.
- Kvarca stikls Stikls, ko iegūst no kausēta kvarca.
- svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
- tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela.
- biržains Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
- pilsēttipa Tāds, kam ir pilsētai, tās videi raksturīgas īpašības.
- piepilsētas Tāds, kas atrodas, noris, arī dzīvo pilsētas tuvumā.
- municipāls Tāds, kas attiecas uz pilsētas pašvaldību, pieder pilsētas pašvaldībai.
- pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem. Tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
- viensētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs viensētai vai viensētniekam. Tāds, kurā izpaužas kas viensētai vai viensētniekam raksturīgs.
- pilsētveidojošs Tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu. Tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas.
- smalks Tāds, kas veic sarežģītu, augsti kvalificētu darbu. Tāds, kura darba veikšanā nepieciešama niansēta, psiholoģiska Iedziļināšanās.
- aizmugurisks Tāds, kas veikts, pieņemts, ieinteresētajai personai klāt neesot.
- prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela.
- gigants Tas (piemēram, rūpnīca, celtne, pilsēta), kas ir neparasti liels. Milzenis.
- province Teritorija (valstī), kas atrodas samērā tālu no centra, no galvaspilsētas.
- Iztecēt taukos Tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
- Iztecēt taukos Tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
- nokarst Tiekot karsētam, sasniegt augstu temperatūru (par priekšmetu, vielu).
- sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu (par divām vai vairākām vielām).
- Pilsētas tiesības Tiesiska norma, kas piešķir pilsētai administratīvu autonomiju.
- niansēties Tikt niansētam. Iegūt nianses.
- kaitēties Tikt stipri karsētam (parasti par akmeni, metālu). Tikt karsētam tā, ka izstaro gaismu.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- mullīts Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst no kausēta kvarca.
- rādiusvektors Vektors, kas iet uz patvaļīgu telpas punktu no kāda fiksēta punkta.
- videoinformācija Videoierakstā fiksēta informācija.
- brīvpilsēta Viduslaikos - pilsēta, kas pakļauta tieši ķeizaram vai karalim.
- bungalo Viegla ārpilsētas celtne ar verandām (parasti tropu zemēs).
- lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
- viensētnieks Viensētas iedzīvotājs.
- sēdeklis Vieta (parasti pilsēta), arī celtne, telpa, kur pastāvīgi darbojas (piemēram, organizācija, amatpersona).
- Apdzīvota vieta Vieta, kur dzīvo cilvēki (viensēta, lauku sētu kopa, lauku centrs, ciemats, pilsēta).
- Apdzīvota vieta Vieta, kur dzīvo cilvēki (viensēta, lauku sētu kopa, lauku centrs, ciemats, pilsētciemats, pilsēta).
- daba Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
sēta citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV