loceklis2
loceklis -ļa, v.
locekle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā).
PiemēriDelegācijas loceklis.
1.1.Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
PiemēriValdības loceklis.
Stabili vārdu savienojumiZinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
1.2.Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
PiemēriViduslaikos Koknese bija ievērojams amatniecības un tirdzniecības centrs - Hanzas savienības locekle.
2.Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
PiemēriKramaļģes ir sākuma loceklis ūdeņu trofiskajā jeb barības ķēdē: no kramaļģēm pārtiek ūdeņu sīkdzīvnieki, no pēdējiem zivis un no tām savukārt lielie ūdeņu apdzīvotāji.
2.1.Atsevišķa (kopuma, veseluma) vienība, elements.
PiemēriDivdīgļlapjiem ziedu gredzeni [parasti] ir ar pieciem vai četriem locekļiem..
Stabili vārdu savienojumiTeikuma loceklis. Ticības loceklis.
Avoti: 4. sējums