lobt
lobt lobju, lob, lobj, pag. lobu; intrans.; sar.
Ātri skriet. Arī bēgt.
Piemēri..kārtībnieks drāzās pa durvīm laukā un pa lielceļu Beku Jurenei pakaļ.. Kārtībnieks loba, ko lieli nesa.
- ..kārtībnieks drāzās pa durvīm laukā un pa lielceļu Beku Jurenei pakaļ.. Kārtībnieks loba, ko lieli nesa.
- «..pagaidi!» vecais meitai sauca pakaļ, pats arī sākdams lobt, ko kājas nesa...
- ..no Springupiem tas [skroderis] tāpat loba prom, kad tam tur grasījās kādu darbu dot, teikdams, ka tam tūlīt jāiet uz citām mājām.
Avoti: 4. sējums