locījums1
locījums -a, v.
1.Paveikta darbība → locīt [1] (1).
PiemēriNopūtu Osiene nedzirdēja, bet to galvas locījumu redzēja arī neatskatīdamās.
2.Paveikta darbība, rezultāts → locīt [1] (2).
PiemēriRūpīgs locījums.
3.mūz. Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
Avoti: 4. sējums