Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lobīties
lobīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās.
1.Refl. → lobīt1.
PiemēriPirmie kastaņi lobās vēl gandrīz balti..
  • Pirmie kastaņi lobās vēl gandrīz balti..
  • pārn. Sabiedrība ar šaubām un nepacietību sekoja notikumiem un ziņām, no kurām arvien redzamāk, arvien draudošāk lobījās laukā neapslēpjamā patiesība, ka tuvojas karš.
1.1.Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
PiemēriPārsauļotā āda lobās.
  • Pārsauļotā āda lobās.
  • ..[vējā] apsvilinātā āda pārklājās ar krevelēm, kas lobījās.
  • Normālos apstākļos, loboties raga kārtai, galvas ādā sakrājas zvīniņas, kas satur taukus un sviedrus.
1.2.Dalīties nost (par koka mizu).
PiemēriJa miza jau ir nostiprinājusies un vairs labi nelobās, tad acot bez koksnes nevar.
  • Ja miza jau ir nostiprinājusies un vairs labi nelobās, tad acot bez koksnes nevar.
1.3.Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
PiemēriJa krāsa jau pēc dažiem mēnešiem sākusi lobīties, vaina bijusi krāsas sastāvā vai pamatnes sagatavošanā..
  • Ja krāsa jau pēc dažiem mēnešiem sākusi lobīties, vaina bijusi krāsas sastāvā vai pamatnes sagatavošanā..
  • Piebraukuši tā [lielā kuģa] tuvumā, pa īstam izjūtam, cik sīks ir mūsu tralerītis, no kura lobās nost krāsojuma kārtas kā miza no sīpola.
Avoti: 4. sējums