locīt1
locīt loku, loki, loka, pag. locīju; trans.
1.Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
PiemēriVējš šalko caur ābelēm un loka augstos, platos zarus.
Stabili vārdu savienojumiLocīt zāģa zobus.
1.1.Vairākkārt kustināt (ko), veidojot (tajā) lokus.
PiemēriRudenīgais vējš locīja ūdens virsmu, grūstīja un drebināja seineru, vajadzēja krietni balansēt, lai noturētos kājās.
1.2.Vairākkārt kustināt dažādos virzienos (ķermeni, tā daļas).
PiemēriLocīt augumu uz priekšu un atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiLocīt ceļus. Locīt galvu. Locīt kāda mēli.
1.3.pārn. Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
Piemēri«Bet Ēriks tāds jauns zaļoksnis, to vēl var locīt.»
1.4.pārn. Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību).
PiemēriAk kungs, kā tu loki cilvēka ceļus!
2.Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
PiemēriLocīt palagu.
2.1.Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida.
Piemēri..Andrs pamīņājās, striķi locīdams ilgāk un pamatīgāk, nekā vajadzēja.
2.2.Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
PiemēriLocīt tutiņas.
3.Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Variēt (balsi, melodiju).
PiemēriDziedu, koši locīdama, Dziedu, gari pavilkdama. Vējiņš manu balsi nesa Pašā tautas sētiņā..
4.sar. Ēst ar lielu apetīti.
Piemēri«Diez vai Šiliņam arī grūž tos pašus zirņus, ko mums?» prātoja Leinasars. - ..«Gan jau loka pankūkas..,» Vilis atņurdēja.
Stabili vārdu savienojumiLocīt pūru.
Avoti: 4. sējums