locīties
locīties lokos, lokies, lokās, pag. locījos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → locīt [1] (1).
Piemēri..vējā locījās labības stiebri.
1.1.Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus.
Piemēri..logā vēl spīdēja gaisma un aiz aizkariem locījās platas ēnas.
2.Kustēties, vairākkārt liecoties (dažādos virzienos) — par cilvēkiem.
PiemēriZaldāti, lūkodami iesilt, vēcināja rokas ap pleciem, locījās, dauzīja kājas uz zemes..
Stabili vārdu savienojumiLocīties sāpēs.
2.1.Kustēties locītavā (par ķermeņa daļām, locekļiem).
PiemēriPirksti aukstumā kļuva stīvi un negribēja vairs lāgā locīties..
2.2.Spraigi kustināt ķermeni (piemēram, cenšoties atbrīvoties no kā).
PiemēriViņš kārpījās, locījās zem smagās nastas.., bet vaļā netika.
3.Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos.
PiemēriLocīties pa kartupeļu lauku.
4.Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
PiemēriZutis lokās murdā.
4.1.Virzīties ar līkumiem, līkumojot.
PiemēriGājiens, nepārtraukti augot, kā gara, tumša lenta locījās starp sniega segtiem pakalniem..
4.2.pārn. Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
Piemēri..diži izplestos pirkstos cigārs, no kura tieva zila strūkliņa locījās gaisā.
4.3.Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
PiemēriCiems atradās augstienē, un ielejā kā nomesta josta locījās maza upīte.
5.Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
PiemēriMucā audzis tautu dēls, Pa spundiņu [spundīti] ēdināts: Nesaprata locīties Pret to meitu māmulīti.
Stabili vārdu savienojumiMēle lokās.
Avoti: 4. sējums