Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lodāt
lodāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.parasti 3. pers. Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
PiemēriKas redzējis lodājam čūsku, tas būs ievērojis, ka rāpulis groza galvu uz visām pusēm.
  • Kas redzējis lodājam čūsku, tas būs ievērojis, ka rāpulis groza galvu uz visām pusēm.
  • Smilšainā piekrastē.. dzīvo mikroskopiski tārpi.. Tie ir tik sīki, ka spēj lodāt spraugā starp smilšu un grants graudiņiem.
1.1.Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) – par dzīvniekiem, kam ir kājas.
Piemēri..lielas, brūnas bites apkārt [medus] podam lodā.
  • ..lielas, brūnas bites apkārt [medus] podam lodā.
2.Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriZēni lodā pa pažobelēm.
  • Zēni lodā pa pažobelēm.
  • Meitenes lēca pāri saknēm un lodāja pa zaru apakšu, bet, kad iznāca uz tekas,.. tad tika ātri uz priekšu.
  • Bet puisis kā aizdedzies - pērle jāatrod. Iet meža ceļu, brien caur kārklu smalkni, lodā gar pļavmalām saaugušajos alksnājos..
  • pārn. Saulainais rīts lodāja pa koku starpām un dzina laukā tumsu.
  • pārn. Sārtas un lokanas liesmu mēles lodā pa sausu kūlu..
2.1.Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
PiemēriTāpat rāpus lodājot, [zēnam] izdodas savākt dažus zarus..
  • Tāpat rāpus lodājot, [zēnam] izdodas savākt dažus zarus..
  • Steidzās sanitāri. Lodāja sakarnieki, labojot saraustītos vadus.
2.2.Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
PiemēriViņi lodāja ap dzirnavām un skatījās pa visiem logiem, bet iekšā tiešām bija tikai aizmirstība un putekļi.
  • Viņi lodāja ap dzirnavām un skatījās pa visiem logiem, bet iekšā tiešām bija tikai aizmirstība un putekļi.
  • Paies mēnesis, pusotra, nokusīs sniegs, un ap šīm mājiņām sāks lodāt.. rīdzinieki, solot baltu naudu par vienu istabiņu vai verandu vasaras atpūtai.
  • pārn. Acis tā vien lodā ap kaktu, kur Kalēja gulta. Aizskrien šaudīgs skatiens un atraujas..
  • pārn. ..lodāja pa teltīm mēness spulgs, Neviena neatradis, taujāja viņš velti - Pa kuru stundu karavīri guļ?
3.parasti 3. pers. Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem).
PiemēriLēna vēsma lodāja pa Salu un susināja karavīru apģērbus.
  • Lēna vēsma lodāja pa Salu un susināja karavīru apģērbus.
  • Duļķainas straumītes lodā pa iedzelteno smilti, bet melnās, saplakušās sniega kaudzes atgādina kurmju rakumus.
  • Viņš to [šineli] aizsvieda pa roku galam, lai gan dzestrums lodāja apkārt un lieks drēbes gabals būtu lieti noderējis.
3.1.Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
PiemēriAusis sīca, un ap deniņiem lodāja trula sāpe.
  • Ausis sīca, un ap deniņiem lodāja trula sāpe.
  • Savādas tirpas, kas visu laiku lodāja pa muguru, izzuda.
  • Drudža drebuļi kā elektriskā strāva sīkām tirpām lodāja caur visu miesu.
Avoti: 4. sējums