Paplašinātā meklēšana

Meklējam locīt.

Atrasts vārdos (28):

Atrasts vārdu savienojumos (16):

Atrasts skaidrojumos (149):

(Iz)locīt zāģi (arī zāģa ceļu) (Iz)locīt zāģa zobus.
atšūt Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
atvāzt Atlocīt (saliekamu nazi).
ievīlēt Atlocīt un nosūt malu (piemēram, auduma gabalam). Izveidot vīli.
auss Atlocīt, saburzīt stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.). Atloks.
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
Trīsgalvainais muskulis Augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari. Bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.). Aizlocīties.
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
X kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
O kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
locītājs Darītājs --> locīt [1].
ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts. Neveikli rakstīts burts.
lokāms Divd. --> locīt [2].
ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam).
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās).
ierotīt Ielocīt (piemēram, auduma malu).
ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
ielocīties Iesākt locīties. Īsu brīdi locīties.
iegriezt Ievilkt (izmežģītu locītavu).
Ielocīt kaulus Ievingrināt locekļus, locītavas.
Ielocīt kaulus Ievingrināt locekļus, locītavas.
nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolocīties (3).
izlocīties Ilgāku laiku, daudz locīties.
reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
nolocīties Īsu brīdi locīties un pārstāt locīties.
Izlocīt zāģi (arī zāģa ceļu) Izlocīt zāģa zobus.
karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
Nots karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
izļodzīties Izlocīties, izgrozīties.
izlocījums Izlocīts veidojums.
pamežģījums Izmežģījums, kad locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
pamežģīt Izmežģīt tā, ka locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
atplest Izplest (ko sakļautu, piekļautu, salocītu).
atvērt Izplest (ko sakļautu, salocītu u. tml.).
uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
atliekt Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.).
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
apakšstilbs Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai. Liels.
liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai. Apakšstilbs.
stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai. Arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai. Apakšstilbs. Arī augšstilbs.
augšstilbs Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai.
ciska Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai. Augšstilbs.
potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā). Locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā).
locīties Kustēties locītavā (par ķermeņa daļām, locekļiem).
kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā). Pārlocīt (1).
artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās. Distrofiskais artrīts.
atlocīt Lokot atvērt (ko salocītu, ielocītu).
izlocīt Lokot izvirzīt (detaļu uz augšu, uz āru), atlocīt (sānis).
saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
stiepējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada iztaisnošanas kustību.
liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības.
saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista.
nelokāms Nol. divd. --> locīt [1].
nelokāms Nol. divd. --> locīt [2].
noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu). Izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
atšuve Nolocīta un atšūta drānas mala.
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
palocīt Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties). Palocīties (1).
palocīt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) locīt.
palocīties Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) locīties.
izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā). Pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā).
locījums Paveikta darbība --> locīt [1] (1).
atlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> atlocīt (2).
ielocījums Paveikta darbība, rezultāts --> ielocīt (1).
izlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> izlocīt (1).
locījums Paveikta darbība, rezultāts --> locīt [1] (2).
palocījums Paveikta darbība, rezultāts --> palocīt (1).
uzlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlocīt.
nolocīt Pavērst uz leju (ko uzlocītu). Arī norotīt.
elkonis Piedurknes daļa šīs locītavas vietā.
krumslis Pirksta locītava. Kājas potīte.
Divgalvainais muskulis Plecu joslas muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā. Gūžu joslas muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
māzers Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam).
atpurināt Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu).
vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
vaidēt Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
aizlocīties Refl. --> aizlocīt (1).
aizlocīties Refl. --> aizlocīt (2).
atlocīties Refl. --> atlocīt (1).
atlocīties Refl. --> atlocīt (2).
ielocīties Refl. --> ielocīt (1).
ielocīties Refl. --> ielocīt (3).
ielocīties Refl. --> ielocīt (4).
locīties Refl. --> locīt [1] (1).
nolocīties Refl. --> nolocīt (1). Tikt nolocītam.
pārlocīties Refl. --> pārlocīt (1). Tikt pārlocītam.
salocīties Refl. --> salocīt (1). Tikt salocītam.
uzlocīties Refl. --> uzlocīt. Tikt uzlocītam. Uzliekties uz augšu.
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus. Rokas daļa pie šīs locītavas.
pacele Rombveida padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē.
atrotīt Rotīt (uz augšu), atlocīt. Uzrotīt. Uzlocīt.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Veļa (biežāk vilka) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
salikt Salocīt (1).
sarotīt Salocīt (ko) pakāpeniski šaurās joslās, arī riņķveidīgi, cilindrveidīgi.
burtnīca Salocīta iespiedloksne vai tās daļa.
ieritināties Savilkties (kopā), ielocīties (uz iekšu).
menisks Sirpjveida skrimslis ceļa locītavā.
skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās.
Sporta solis Solis, ko veido ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
Sporta solis Solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
uzspraust Spraužot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
ķeksis Stāvs, asi izlocīts, ar nemākulīgi uzrakstīts burts.
dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
uzraut Strauji uzliekt, uzlocīt u. tml. uz augšu (piemēram, apkakli).
fjords Šaurs, dziļš, bieži vairākus desmitus kilometru garš, izlocīts jūras līcis ar atzarojumiem un stāviem, augstiem krastiem.
atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
ķeburains Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu). Tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu). Arī neveikls.
katarāls Tāds, kas veidojas (gļotādās, locītavās, orgānos), parasti, ja izraisītāja kairinājums ir vājš (par iekaisumu).
salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
uzritināt Uzrotīt. Uzlocīt.
lauzīt Vairākkārt spēcīgi liekt, locīt.
ievilkt Velkot panākt, ka (izmežģīta locītava) atgūst normālu stāvokli.
Dziļās vēnas Vēnas, kas savāc asinis no muskulatūras, locītavām un skeleta.
poliartrīts Vienlaicīgs vai pakāpenisks vairāku vai visu locītavu iekaisums.
podagra Vispārēji vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to nogulsnēšanas, piemēram, locītavās, zemādā.
kapzeķes Zeķes, kas sniedzas līdz potītes locītavai vai mazliet pāri tai. Īsās zeķes.
vēzītis Zirga kājas posms starp kronīša locītavu un pēdvidu.

locīt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV