Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aplocīt
aplocīt -loku, -loki, -loka, pag. -locīju; trans.
Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriAukla man [makšķerniekam] ir satīta mīkstā kamolā vai aplocīta ap kādu dēlīti.
Avoti: 1. sējums