Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aploks
aploks -a, v.
1.Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
PiemēriCūku aploks.
  • Cūku aploks.
  • Teļu aploks.
  • Turēt govis aplokā.
  • ..viņa katru rītu paganīja lopus un zirgu uz papuves un tad sadzina aplokā.
  • Apkārt [govju] fermai plešas aploki. Vistuvākais pie pašas kūts - tas ir nakts aploks: vasarā govis pārnakšņo laukā.
  • Dižbitēs ganu neturēja. Te govis ganījās aplokos arī kalpiem.
  • ..labu laiku [vistu] mājiņa stāvēja tukša.. Putniem uzcelto aploku noplēsa.
2.Detaļa (velosipēda ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa.
PiemēriRiteņa aploks.
  • Riteņa aploks.
3.pareti Veidojums, priekšmets, kurš apņem ko lokveidā.
PiemēriKārlēnu [jūrnieku] nevarēja vairs ne pazīt:.. tumšie mati nogriezti īsi, īsi un apklāti baltu beznaga cepuri ar melnu aploku, no kura uz muguras nokarājās divas lentes.
  • Kārlēnu [jūrnieku] nevarēja vairs ne pazīt:.. tumšie mati nogriezti īsi, īsi un apklāti baltu beznaga cepuri ar melnu aploku, no kura uz muguras nokarājās divas lentes.
  • Divas koncerta amata personas [Arkādijas dārzā], melnās cepurēs ar zaļiem aplokiem, metās ķert.. suni..
  • pārn. ..Vēl tālāk spiež [cilvēkus] dragūnu aploks.
Stabili vārdu savienojumiRedzes aploks.
Avoti: 1. sējums