aploce
aploce -es, dsk. ģen. -ču, s.; pareti
1.Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta. Riņķa līnija.
PiemēriAploces garums.
2.Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem).
Piemēri..[Ņina] piestāja pie spoguļa, kas zeltītā baroka aplocē sniedzās līdz pat griestu apmalas karnīziem.
Avoti: 1. sējums