Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aplipt
aplipt -līpu, -līpi, -līp, pag. -lipu; intrans.
1.Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
PiemēriKājas aplipušas ar dubļiem.
  • Kājas aplipušas ar dubļiem.
  • Kartupeļi aplipuši ar māliem.
  • ..delnas aplipušas tik biezu sveķu kārtu, ko tikai pa siena laiku nodeldēs izkapts un grābekļa kāti.
  • ..ar eļļu un putekļiem bija aplipušas.. [traktorista] rokas un seja.
  • ..[zvejnieku meiteņu] rokas bija aplipušas ar zvīņām un drēbes piesūkušās dūmu un zivju smakas.
1.1.Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
PiemēriAplīp kā mušas ap medu.
  • Aplīp kā mušas ap medu.
  • Ap egles kailo stumbru bija aplipuši simtiem sīku kukaiņu..
  • No stropa izņemtam.. medus rāmim aplipušais bišu čemurs saulē ņirb un zvīļo kā zelts.
2.sar. Inficēties (parasti par vairākiem).
PiemēriAplipt ar gripu.
  • Aplipt ar gripu.
  • Cilvēki visbiežāk aplīp (inficējas) ar cilvēku tuberkulozes baciļu tipu..
Avoti: 1. sējums