aplinkus
aplinkus arī aplinku apst.
1.Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
Piemēri..viņš nogriezās uz meža pusi un aplinkus pa kāpām un zvejnieku sētu aizmugurēm kā zaglis naktī tuvojās savam ceļa mērķim.
- ..viņš nogriezās uz meža pusi un aplinkus pa kāpām un zvejnieku sētu aizmugurēm kā zaglis naktī tuvojās savam ceļa mērķim.
1.1.pārn. Netieši, neizsakot domu līdz galam.
PiemēriAplinkus izteikties par kaut ko.
- Aplinkus izteikties par kaut ko.
- Tēvocis izbrīnījies paraudzījās savā māsasdēlā: tam puisim bija kaut kas aiz ādas. Runā tā aplinkus, bet skaidri neko nepasaka.
- ..[pulka komandieris] runāja aplinkus, lai to, kas viņam jau bija skaidrs, pārējie vismaz nojaustu..
- Cik Kode izlikās noslēgta, visu izteikdama pusvārdiem un aplinkus, tik Sarma bija atklāta un vaļsirdīga.
Avoti: 1. sējums