aplinki
aplinki -u, vsk. aplinks, -a, v.
1.pareti Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
PiemēriAr Brīviņu Lauru vispār viegli runāt, viņa nemeklēja nekur aplinku un nedomāja citu, kā teica.
2.instr.: aplinkiem, apst. nozīmē Aplinkus.
PiemēriJautājums bij uzstādīts pārāk tieši un asi, tiem [zemniekiem] labāk patiktos aplinkiem un iztālēm, kad iespējams izrunāties šā un tā un galu galā neko noteiktu neatbildēt.
2.1.apst. nozīmē, savienojumā ar «bez». Tieši, bez vilcināšanās.
PiemēriRunāsim bez aplinkiem: tu mani vairs nemīli un tādēļ meklē kaut kādus cēlus iemeslus, lai varētu no manis aiziet..
Stabili vārdu savienojumiAplinku (arī aplinks) ceļš.
Avoti: 1. sējums