aplinkus
aplinkus arī aplinku apst.
1.Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
Piemēri..viņš nogriezās uz meža pusi un aplinkus pa kāpām un zvejnieku sētu aizmugurēm kā zaglis naktī tuvojās savam ceļa mērķim.
1.1.pārn. Netieši, neizsakot domu līdz galam.
PiemēriAplinkus izteikties par kaut ko.
Avoti: 1. sējums