Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzspraudīt
uzspraudīt -u; -i; -a, pag. -īju; trans.
1.Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
PiemēriUzspraudīt garos svārkus uz augšu.
  • Uzspraudīt garos svārkus uz augšu.
  • Uzsparaudīt matus augstāk.
2.Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriKastē bija saritinātas šņores ar āķiem. Uz āķiem uzspraudīti tārpi un apbārstīti ar melnzemi.
  • Kastē bija saritinātas šņores ar āķiem. Uz āķiem uzspraudīti tārpi un apbārstīti ar melnzemi.
Avoti: 8. sējums