uzsprikstēt
uzsprikstēt parasti 3. pers., -sprikst, pag. -sprikstēja; intrans.
1.Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriDzirksteles uzsprikst gaisā.
2.Iesākt sprikstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprikstēt.
PiemēriSvece, beidzot degt, vairāk reižu uzsprikstēja.
Avoti: 8. sējums