Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzspulgot
uzspulgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Iesākt spulgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot.
PiemēriZvaigznes pie debesīm uzspulgoja.
Avoti: 8. sējums