uzstabulēt
uzstabulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
PiemēriUzstabulēt kādu pazīstamu dziesmu.
- Uzstabulēt kādu pazīstamu dziesmu.
- pārn. Kādu (mūziku) tur tagad vilki paši sev uzstabulē.
1.1.intrans.
PiemēriZēns ganos reizēm uzstabulēja.
- Zēns ganos reizēm uzstabulēja.
Avoti: 8. sējums