uzstājīgs
uzstājīgs -ais; s. -a, -ā
uzstājīgi apst.
1.Paštaisns, prasīgs un nepiekāpīgs.
PiemēriIeva bija tieši piecpadsmit gadus jaunāka [par pamāti]. Mazliet kaprīza, mazliet uzstājīga, tomēr reizē bērnišķīgi naiva un paļāvīga.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzstājīga izturēšanās.
Avoti: 8. sējums