uzstarot
uzstarot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Iesākt starot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
Piemēri..rīta gaisma ap nonēsāto, rudi izbalojušo ausaini uzstaroja kā savāds mēļš nimbs.
1.1.pārn. Iesākt starot (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
PiemēriSeja priekā uzstaroja.
1.2.pārn. Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) — parasti par pozitīvām jūtām.
1.3.pārn. Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas)- par cilvēku.
Piemēri«Katram aktierim viena filma ir pirmā. Es te mazliet paskatījos, kā jūs mēģināt... man patika, Inese.» - «Tiešām!» nabaga bērns nekavējoties uzstaro ar visām asarām acīs..
Avoti: 8. sējums