uzstājība
uzstājība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → uzstājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Uzstājīgums.
PiemēriAsjas tieksmes ikvienā jautājumā diktēt noteikumus.. izauga par neiecietīgu uzstājību un tiepīgu varaskāri.
- Asjas tieksmes ikvienā jautājumā diktēt noteikumus.. izauga par neiecietīgu uzstājību un tiepīgu varaskāri.
- ..sievastēvs ar savu žandarma uzstājību mani sakaitināja.
Avoti: 8. sējums