uzspurkšķēt
uzspurkšķēt parasti 3. pers., -spurkšķ, pag. -spurkšķēja
uzspurkšēt parasti 3. pers., -spurkš, pag. -spurkšēja; intrans.; retāk
1.Uzspurgt1.
PiemēriNo.. jumtiem uzspurkšķēja nobijušies baloži.
- No.. jumtiem uzspurkšķēja nobijušies baloži.
2.Uzspurgt2.
PiemēriSmiekli uzspurkšķ reizē ar ūdeni, Visi [bērni] ir kaut ko dzirdējuši, bet nav sapratuši.
- Smiekli uzspurkšķ reizē ar ūdeni, Visi [bērni] ir kaut ko dzirdējuši, bet nav sapratuši.
Avoti: 8. sējums