Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzspurgt
uzspurgt parasti 3. pers., -spurdz, pag. -spurdza; intrans.
1.Spurdzot uzsākt lidot. Spurdzot uzlidot (parasti par putniem).
PiemēriEjot gar krūmiem, Albīnam turpat pie kājām uzspurdza lauku cīrulītis un iečirkstēdamies veikli metās projām.
  • Ejot gar krūmiem, Albīnam turpat pie kājām uzspurdza lauku cīrulītis un iečirkstēdamies veikli metās projām.
  • ..no niedru ieloka, kur virs ūdens peldēja platas lēpju lapas un balti ūdensrožu ziedi, ar troksni uzspurdza pīļu saime.
  • Baložu bars uzspurdz gaisā un nometas uz karalienes Viktorijas statujas.
  • Putniņš virmo augšup kā dzirkstele,.. uzspurdz zara galā.
2.Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
Piemēri..tepat aiz saplaukušajiem jasmīnu krūmiem uzspurdz bērnu gaviles, skaļu smieklu šalts.
  • ..tepat aiz saplaukušajiem jasmīnu krūmiem uzspurdz bērnu gaviles, skaļu smieklu šalts.
Avoti: 8. sējums