Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzspurgt
uzspurgt parasti 3. pers., -spurdz, pag. -spurdza; intrans.
1.Spurdzot uzsākt lidot. Spurdzot uzlidot (parasti par putniem).
PiemēriEjot gar krūmiem, Albīnam turpat pie kājām uzspurdza lauku cīrulītis un iečirkstēdamies veikli metās projām.
2.Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
Piemēri..tepat aiz saplaukušajiem jasmīnu krūmiem uzspurdz bērnu gaviles, skaļu smieklu šalts.
Avoti: 8. sējums