Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzspraust
uzspraust -spraužu, -spraud, -sprauž, pag. -spraudu; trans.
1.Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzspraust slieku uz makšķeres āķa.
2.Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriApraku viņu [putniņu] smiltīs uz upes krasta un uzspraudu virsū lielu liepas lapu.
2.1.Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
PiemēriSestdienas vakarā Daumants uzsprauda tīro papīra lapu uz rasējamā dēļa.
3.Spraužot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
PiemēriBrunčus augsti uzspraudušas, meitas ar slaucenēm skrēja uz kūti..
Avoti: 8. sējums