Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzraut
uzraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu; trans.
1.Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriLunkani kā kaķis viņš pa trepēm uzlīda kūtsaugšā, pēc tam ar vienu cēlienu uzrāva līdzi arī kāpnes.
  • Lunkani kā kaķis viņš pa trepēm uzlīda kūtsaugšā, pēc tam ar vienu cēlienu uzrāva līdzi arī kāpnes.
  • Uzraut ar vienu roku nastu mugurā.
  • Laiva piestāja krastā. Ar vienu rāvienu Pente to uzrāva līdz pusei sausumā.
  • pārn. Pusauga mēness, Dienvidus debesīs uzrauts un aizmirsts, Raudzījās bāli uz izkrāpto zemi..
1.1.Strauji uzliekt, uzlocīt u. tml. uz augšu (piemēram, apkakli).
PiemēriSlapjdraņķī Viņš uzrauj apkakli Un uzmauc cepuri tik dziļi pār acīm, Ka seja gandrīz nav redzama...
  • Slapjdraņķī Viņš uzrauj apkakli Un uzmauc cepuri tik dziļi pār acīm, Ka seja gandrīz nav redzama...
  • Aļiks uzrāva uzsvārča piedurkni [lai paskatītos pulkstenī]..
1.2.Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzraut meiteni aiz rokas pa kāpnēm augšā.
  • Uzraut meiteni aiz rokas pa kāpnēm augšā.
  • Uzraut suni uz ceļa.
  • Viņš uzlec uz garām joņojošas vācu kara mašīnas, pastiepj man pretī roku, uzrauj pie sevis, un mēs abi pazūdam kā putekļu mākonī.
1.3.Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par vilcējspēku. Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
Piemēri..vakarā abi ar lielo Andri iemetinātu [iejūgtu] zirgu tāpat aramām sakām ratos un uzrautu [eglīšu vezumu] kalnā, ar vienu vezumu droši vien pietiktu.
  • ..vakarā abi ar lielo Andri iemetinātu [iejūgtu] zirgu tāpat aramām sakām ratos un uzrautu [eglīšu vezumu] kalnā, ar vienu vezumu droši vien pietiktu.
  • Pāri gluži nokusušajai pļavai zirgs viņus uzrāva upmalas piekrastē.
1.4.Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
Piemēri«Tādi viesuļi uzrauj gaisā ūdeni ar visām zivīm,.. norauj mājām jumtus.»
  • «Tādi viesuļi uzrauj gaisā ūdeni ar visām zivīm,.. norauj mājām jumtus.»
  • Viss notika tik pēkšņi kā viesuļa virpulī, kad tas uzrauj savā vērpetē pat ceļa akmentiņus.
1.5.Sasprindzinot muskulatūru, uzvirzīt uz augšu (plecus, sejas daļu).
PiemēriViņš satumsa kā mākonis, nodūra galvu, uzrāva plecus un vairs nerunāja nemaz..
  • Viņš satumsa kā mākonis, nodūra galvu, uzrāva plecus un vairs nerunāja nemaz..
  • Apinis sēdēja, plecus uzrāvis, galvu zemu pār galdu noliecis..
  • Dendijs, kura vārds.. bija Niklāvs, uzrāva uzačus, aiz ko tam izkrita [monokļa] stikliņš no acs.
1.6.parasti divd. formā: uzrauts Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm).
Piemēri..Madis savu asināto skatienu vērsa pret iegarenu, pasausu seju ar mazliet uzrautu, iesarkanu degunu.
  • ..Madis savu asināto skatienu vērsa pret iegarenu, pasausu seju ar mazliet uzrautu, iesarkanu degunu.
  • Uznācējs atvilka elpu kāpņu galā. Krūtis viņam šauras un plakanas.. Kakls mazliet ievilkts, pleci mazliet uzrauti..
  • Viss viņā [meitenē] tagad ir neveikls, vīrišķīgs. Pat uzrautais smakrs.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus).
PiemēriBirkenbaums sēdēja brītiņu un sita nepacietīgi ar roku uz ceļgala. Tad viņš piecēlās un uzrāva zēnu līdzi kājās.
  • Birkenbaums sēdēja brītiņu un sita nepacietīgi ar roku uz ceļgala. Tad viņš piecēlās un uzrāva zēnu līdzi kājās.
  • Blāķis saķēra to [sievieti] pie rokas un uzrāva no krēsla.
  • Man paslīd kāja, un es izstiepjos uz grīdas starp izšautām patronu lentām.. Konrāds uzrauj mani augšā..
  • Arnis sniedzās pēc cigaretēm, kad klājā noskanēja soļi. Spējš prieka vilnis to uzrāva sēdus..
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
PiemēriTrijos naktī viņu uzrāva no miega dežurante.
  • Trijos naktī viņu uzrāva no miega dežurante.
  • Rīta klusumā satrakotais zvans klaigāja pa visām istabām un uzrāva no miega ne tikai kalponi, bet arī Bertu uztrauca gultā sēdus.
3.Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
PiemēriUzraut uz kājām segu.
  • Uzraut uz kājām segu.
  • Nekas, lai līst, nodomāja Šiliņš. Ormanis uzraus ratiem jumtu, lielu un biezu, no melnas ādas..
  • Irēna krišus atkrita man blakus [automobiļa] pakaļēja sēdeklī, gandrīz uzraudama sev virsū priekšējo.
  • Pēteris mēģina uzraut segu pār galvu..
3.1.Strauji uzģērbt, uzmaukt (apģērba gabalu, apavus).
Piemēri..piecēlos no gultas, uzrāvu rītasvārkus un iztaustījos dzīvojamā istabā.
  • ..piecēlos no gultas, uzrāvu rītasvārkus un iztaustījos dzīvojamā istabā.
  • Es paķēru bikses un uzrāvu kājās.
  • Kaut kā apģērbies un uzrāvis kājās šņorzābakus, viņš izskrēja uz klāja.
3.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) – parasti par parādībām dabā.
PiemēriSals pēdējās dienās bija uzrāvis ūdeņiem jau pabiezu ledussegu..
  • Sals pēdējās dienās bija uzrāvis ūdeņiem jau pabiezu ledussegu..
  • Sestdienas rītā, kad naktī sals bij uzrāvis kūstošajam sniegam brangu kamaru, no meža izslīdēja un būdai tuvojās vieglas kamanas.
4.Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
PiemēriKaja: Es, redzi... nupat, no mašīnas ārā kāpjot, uzrāvu zeķi, man tās jāpārvelk.
  • Kaja: Es, redzi... nupat, no mašīnas ārā kāpjot, uzrāvu zeķi, man tās jāpārvelk.
  • Pēdējais reiss prasījis īpašu piepūli: sākumā nav veicies, uzrāvuši riņķvadu.
4.1.Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
PiemēriKāja uzrauta.
  • Kāja uzrauta.
5.sar. Ātri izgatavot, izveidot (ko).
Piemēri«Paklau - vai šādu sarafānu uzšūt grūti?».. - «Tu gribi sev, jā? Tad atstiep drēbi un par abām uzrausim,» Dace piedāvājās.
  • «Paklau - vai šādu sarafānu uzšūt grūti?».. - «Tu gribi sev, jā? Tad atstiep drēbi un par abām uzrausim,» Dace piedāvājās.
6.sar. Uzdziedāt, arī uzspēlēt, uzdejot.
PiemēriKas gribēja, gāja izlocīt kājas, deju starplaikos uzrāvām «Zilo lakatiņu» un «Paliec sveika», viss gāja, kā nākas.
  • Kas gribēja, gāja izlocīt kājas, deju starplaikos uzrāvām «Zilo lakatiņu» un «Paliec sveika», viss gāja, kā nākas.
  • Orķestris uzrāva maršu tā, ka vecenītes aizspieda ar lakatiņiem ausis..
Stabili vārdu savienojumiUzraut (arī uzvilkt) dūmu. Uzraut (arī uzvilkt) sērkociņu.
Avoti: 8. sējums