uzraukt
uzraukt -raucu, -rauc, -rauc, pag. -raucu; trans.
1.Raucot uzvirzīt uz augšu, parasti ievērojami (sejas daļu).
PiemēriUzraukt uzacis.
1.1.parasti divd. formā: uzraukts Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm).
PiemēriValentīnai bija lielas, zilas acis, mīksti, zeltaini mati, mazs, mazliet uzraukts deguntiņš..
Avoti: 8. sējums