Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzrausties
uzrausties -raušos, -rausies, -raušas, pag. -raušos; refl.
1.Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzrausties uz akmens.
1.1.Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
PiemēriEduardo Blaskezs atkal uzrausās ēzelim mugurā un lēni aizlīgoja uz arbūzu lauku..
2.Piecelties, parasti ar grūtībām.
PiemēriAr Vildes palīdzību viņš uzrausās kājās un streipuļodams izgāja no ēdamistabas.
2.1.Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
PiemēriKā piecos no rīta uzrausos, tā līdz melnai tumsai.
Avoti: 8. sējums