uzraut
uzraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu; trans.
1.Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriLunkani kā kaķis viņš pa trepēm uzlīda kūtsaugšā, pēc tam ar vienu cēlienu uzrāva līdzi arī kāpnes.
1.1.Strauji uzliekt, uzlocīt u. tml. uz augšu (piemēram, apkakli).
PiemēriSlapjdraņķī Viņš uzrauj apkakli Un uzmauc cepuri tik dziļi pār acīm, Ka seja gandrīz nav redzama...
1.2.Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzraut meiteni aiz rokas pa kāpnēm augšā.
1.3.Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par vilcējspēku. Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
Piemēri..vakarā abi ar lielo Andri iemetinātu [iejūgtu] zirgu tāpat aramām sakām ratos un uzrautu [eglīšu vezumu] kalnā, ar vienu vezumu droši vien pietiktu.
1.4.Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
Piemēri«Tādi viesuļi uzrauj gaisā ūdeni ar visām zivīm,.. norauj mājām jumtus.»
1.5.Sasprindzinot muskulatūru, uzvirzīt uz augšu (plecus, sejas daļu).
PiemēriViņš satumsa kā mākonis, nodūra galvu, uzrāva plecus un vairs nerunāja nemaz..
1.6.parasti divd. formā: uzrauts Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm).
Piemēri..Madis savu asināto skatienu vērsa pret iegarenu, pasausu seju ar mazliet uzrautu, iesarkanu degunu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus).
PiemēriBirkenbaums sēdēja brītiņu un sita nepacietīgi ar roku uz ceļgala. Tad viņš piecēlās un uzrāva zēnu līdzi kājās.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
PiemēriTrijos naktī viņu uzrāva no miega dežurante.
3.Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
PiemēriUzraut uz kājām segu.
3.1.Strauji uzģērbt, uzmaukt (apģērba gabalu, apavus).
Piemēri..piecēlos no gultas, uzrāvu rītasvārkus un iztaustījos dzīvojamā istabā.
3.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) — parasti par parādībām dabā.
PiemēriSals pēdējās dienās bija uzrāvis ūdeņiem jau pabiezu ledussegu..
4.Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
PiemēriKaja: Es, redzi... nupat, no mašīnas ārā kāpjot, uzrāvu zeķi, man tās jāpārvelk.
4.1.Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
PiemēriKāja uzrauta.
5.sar. Ātri izgatavot, izveidot (ko).
Piemēri«Paklau - vai šādu sarafānu uzšūt grūti?».. - «Tu gribi sev, jā? Tad atstiep drēbi un par abām uzrausim,» Dace piedāvājās.
6.sar. Uzdziedāt, arī uzspēlēt, uzdejot.
PiemēriKas gribēja, gāja izlocīt kājas, deju starplaikos uzrāvām «Zilo lakatiņu» un «Paliec sveika», viss gāja, kā nākas.
Stabili vārdu savienojumiUzraut (arī uzvilkt) dūmu. Uzraut (arī uzvilkt) sērkociņu.
Avoti: 8. sējums