uzreiz
uzreiz [uzˈreiz] apst.
1.Vienā paņēmienā. Arī vienlaicīgi.
Piemēri..Leibs skrēja augšup pa diviem pakāpieniem uzreiz.
- ..Leibs skrēja augšup pa diviem pakāpieniem uzreiz.
- Putnus sāk plūkt no kakla, izraujot pa vairākām spalvām uzreiz spalvu augšanas virzienā.
- ..raudzījāmies debesīs. Brīžam nokrita vairākas zvaigznes uzreiz. Par [zvaigžņu] lietu to nosaukt nevarēja..
2.Negaidīti, neparedzēti. Pēkšņi.
PiemēriKaja: Cik reižu sapnī tavu kapu neesmu meklējusi!...Un te uzreiz tu sēdi man pretī - vesels un sveiks!
- Kaja: Cik reižu sapnī tavu kapu neesmu meklējusi!...Un te uzreiz tu sēdi man pretī - vesels un sveiks!
- Uzreiz - kur gadījies, kur ne - priekšā stāvēja liels pinkains suns.
- Savā laikā šai pasākumā viņi abi ar vīru bija ielikuši daudz darba, pūļu un līdzekļu. Un tagad tā uzreiz par baltu velti - atdodiet!
3.Ļoti drīz, gandrīz tai pašā brīdī. Tūlīt (1).
PiemēriBiruta pasauca, un šunelis uzreiz bija klāt.
- Biruta pasauca, un šunelis uzreiz bija klāt.
- Viņa neatbildēja uzreiz, stāvēja klusa, kā pārdomās iegrimusi. Tad teica vairāk sev nekā citiem: «Cik nelāgi iznācis...»
- Ka viņa ir piekāpusies, nē, to vecāmāte uzreiz neizrādīja. Viņa palika pie sava, bet kļuva aizvien pielaidīgāka..
Avoti: 8. sējums