uzriet
uzriet -reju, -rej, -rej, pag. -reju; intrans.
1.Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni).
PiemēriSuņi uzrej viņam [skolotājam], cits slinki, kā nepatīkamu pienākumu pildīdams, citi, un tie ir turīgākās mājās, errīgi un ar īstām dusmām.
1.1.pārn.; sar. Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās).
PiemēriViņš man uzrēja kā suns.
Avoti: 8. sējums