uzrīkot
uzrīkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
PiemēriMežā jaunie Ozoli atdzīvojās, ar lielu lietpratību uzrīkoja šūpoles, sakūra ugunskuru..
2.Sarīkot (svinības, pasākumu u. tml.).
PiemēriUzņēmīgi cilvēki izrevidējuši pamesto vasarnīcu, atraduši patafonu, atkorķējuši konjaka pudeles un uzrīkojuši jautrības brīdi.
Avoti: 8. sējums