uzrīdīt
uzrīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
PiemēriUzrīdīt lapsai suņus.
2.Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk naidīgās attiecībās (ar kādu).
PiemēriValdemārs bija reālists. Cīņā pret pārvācošanu viņš izmantoja Baltijas pārkrievošanas ideju, cerēdams, ka, uzrīdot cara valsts ierēdniecību vācu muižniekiem, tiks panākts Baltijas zemnieku stāvokļa uzlabojums..
Avoti: 8. sējums