uzrauties
uzrauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.
1.Strauji piecelties (kājās, sēdus).
Piemēri..mēs [jūrnieki] uz augšējā tiltiņa spēlējām pirmo šaha partiju. Te pēkšņi no klāja atskanēja griezīgs kliedziens.. Mēs uzrāvāmies stāvus.
1.1.Uzmosties (no miega), arī atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti strauji.
Piemēri..no miega uzraujoties, Ilga dzirdēja sarunas aiz sienas.
2.parasti 3. pers. Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas daļu).
Piemēri..acu dzidrais zilums sasala ledū, pleci drusku uzrāvās, augums saspringa...
2.1.Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
PiemēriPa ceļam saraustīdama jaku, kas mugurpusē neglīti uzrāvusies uz augšu, viņa dodas uz virtuvi..
4.sar. Nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti.
PiemēriJau nākošajā naktī viņš lūkoja pārbēgt [frontes otrā pusē], uzrāvās patruļai un gāja bojā.
Avoti: 8. sējums