uzraugs
uzraugs -a, v.
uzraudze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
PiemēriBākas uzraugs.
Stabili vārdu savienojumiPeļu uzraugs (biežāk junkurs).
Avoti: 8. sējums