Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzrasties
uzrasties -rodos, -rodies, -rodas, pag. -rados; refl.
1.Negaidīti, arī nevēlami ierasties, parādīties (kādā vietā).
Piemēri..ar smagu un prāvu nesamo uzradās kāds novēlojies pasažieris.
1.1.Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) — par dzīvniekiem.
PiemēriPēc brīža dažas kaijas uzradās ap to vietu, kur zem ūdens slīdēja tralis.
1.2.Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
PiemēriIzgaisis Cēsīs, Ansis Vējagals kopā ar sievu un bērniem pēcāk uzrodas Iļģuciemā.
1.3.Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti, arī nevēlami.
PiemēriSasodīts, no kurienes gan mūžīgi uzrodas šie gudrinieki, kuri vienmēr labāk par mani zina, ko es pagūšu un ko ne..
1.4.Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur).
Piemēri..dzejniekam rokās uzradās pabiezs papīru žūksnis.
2.parasti 3. pers. Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
PiemēriNegaidīti uzradies, zilo debesi nosedza melns, skrejošs mākonis. Pilsētiņa ietinās krēslā.
2.1.Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
PiemēriVisiem sivēniem, ko tēvs nopirka, jo drīz uzradās skaļas rīkles un nežēlīgi asi zobi.
2.2.Negaidīti rasties, parādīties, parasti (kam) negatīvam (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriUn pagāja hipiju laiks. Tagad uzradušies panki. Tie paši vēži citā kulītē. Sasprauduši spraužamadatas pie krekla atloka..
3.parasti 3. pers. Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriNemiers, reiz uzradies, vairs nenorima. Viņš uzmanīgi pavērās sievas sejā: tā bija kļuvusi bālāka..
3.1.Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
Piemēri..man.. piepeši nezin no kurienes uzradās tā vistrakākā iedoma, kāda jebkad izperinājusies smadzenēs.
4.Piedzimt.
PiemēriVienai meitai.. uzradies bērns..
Avoti: 8. sējums