uzrāpties
uzrāpties -rāpjos, -rāpies, -rāpjas, pag. -rāpos; refl.
1.Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzrāpties kokā.
1.1.Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par dzīvniekiem. Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriKaķis uzrāpjas jumta čukurā.
1.2.pārn. Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par transportlīdzekļiem. Lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriVasarā gan parasti lietus līstot reti, bet, ja uznākot lielāka šalts, ceļš kļūstot kā šķidra ķite, tikai ar pūlēm tad automašīna varot uzrāpties pa gravas malu vai piekalni.
1.3.pārn. Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
PiemēriZvaigznes mirkšķina. Mēness uzrāpies jau krietni augstu.
Avoti: 8. sējums