uzrakņāt
uzrakņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
PiemēriUzrakņāt zemi ap ogulājiem.
1.1.Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
Piemēri..pa laikam.. Mednieku un makšķernieku biedrībā saņemam signālus, ka meža urkšķes [mežacūkas] uzrakņājušas dārzus vai ganības.
2.Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
PiemēriUzrakņāt dārzā pazudušo nazi.
2.1.pārn. Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
PiemēriUzrakņāt ievērojamas ziņas vecās grāmatās.
2.2.pārn. Atsaukt atmiņā (ko).
PiemēriElmārs: Es negribu uzrakņāt vecas lietas, tikai to gan es varu pateikt -.. man būtu izveidojies citāds sievietes ideāls.
Avoti: 8. sējums