uzputot
uzputot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriUzputot kartupeļu biezputru.
2.intrans. Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
PiemēriAlus uzputojis.
Avoti: 8. sējums