Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzputinājums
uzputinājums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → uzputināt.
PiemēriIecerēto krāsu toni meistars panāk ar krāsaino glazūru uzputinājumu, kas vaļējās krāsns apdedzinājumā dod košu, niansēm bagātu kolorītu.
Avoti: 8. sējums