uzpūtīgs
uzpūtīgs -ais; s. -a, -ā
uzpūtīgi apst.
1.Tāds, kas ir ļoti iedomīgs, izturas augstprātīgi, parasti bez pamata.
PiemēriPaziņa dusmīgi nošņāca caur degunu un atvirzījās tālāk nost [no Grosvalda]. Palaida acis apkārt, kur viņš te no šī uzpūtīgā aristokrāta varētu tikt prom.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzpūtīgā gaita, runas maniere, balss intonācija - jau ar to vien aktieris uzsver.. [lugas tēla] iedomāto pārākumu pār citiem.
Avoti: 8. sējums