Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzrādīt
uzrādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus). Darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu).
PiemēriUzrādīt konduktoram braukšanas biļeti.
1.1.Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms). Nodot (kādu). Atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
Piemēri«Ja nav zadzis [stabuli], lai uzrāda meistaru, kas tādu brīnumdarbu uzmeistarojis.»
2.Darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.).
PiemēriUzrādīt pavadzīmē preces cenu.
2.1.Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
Piemēri..viņš analizējis 1977. gada periodikā publicēto dzeju, uzrādījis dažas būtiskas tendences gan pieredzējušo dzejnieku, gan jauno dzejā.
3.parasti 3. pers. Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu). Būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
PiemēriAmpērmetrs uzrāda strāvas stiprumu.
4.Panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu).
Piemēri«Īsts ātrslidotājs uzrāda labus rezultātus visās distancēs..»
Stabili vārdu savienojumiUzrādīt (arī parādīt) klasi.
Avoti: 8. sējums