uzrakt
uzrakt -roku, -roc, -rok, pag. -raku; trans.
1.Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
PiemēriUzrakt zemi ap augļu kokiem.
1.1.Uzrakņāt (par dzīvniekiem).
PiemēriMeža cūkas.. manāmi novājēja. Pārdroši tās uzbruka kartupeļu bedrēm.. meža tuvumā, uzraka sasalušo zemi un pārēdās līdz nemaņai.
2.Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
Piemēri«Tātad mēs rakām tranšejas. Bija jāšķērso arī kāda akmens siena. Un, lūk, šai sienā mēs atradām iemūrētu aptrupējušu vīstokli. Mēs jau priecājāmies, ka būsim uzrakuši zelta naudu, bet vīstoklī atradās vienīgi kaut kādi izdēdējuši papīri.»
Avoti: 8. sējums