uzraust
uzraust -raušu, -raus, -rauš, pag. -raušu; trans.
1.Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriPlānu zemes kārtiņu derīgi uzraust cukurbietēm un burkāniem, to sakņu galviņu pasargāšanai no gaismas..
1.1.Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
Piemēri..tikko [Ilona] atlaidās saliekamajā [gultā], uzrausa segu, atskanēja žēls «mi-a-ū»..
1.2.Uzģērbt, uzmaukt.
Piemēri..Zābaku Miķelis uzrausa savas nātna ūzas.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
PiemēriTas nekad neizguļamais miegs bij viņa lielākā nelaime. «Tīrais posts ar viņu,» Osis [tēvs] rūca.. «Vai tad es visu mūžu tevi zvanīšu augšā!» - «Nekas,» Mārtiņš nosmējās, «gan vēlāk sieva viņu uzrausīs.»
Avoti: 8. sējums