Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nolocīties
nolocīties -lokos, -lokies, -lokās, pag. -locījos; refl.
1.Īsu brīdi locīties un pārstāt locīties.
Piemēri..spējā rāvienā aizķerti, nolocījās ceriņu krūma zari.
1.1.Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
PiemēriGarā garā vagonu rinda kā zalktis nolocījās pa sliedēm un apstājās.
2.parasti 3. pers. Refl. → nolocīt1. Tikt nolocītam.
PiemēriCepurei malas nolocījušās uz leju.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
PiemēriNolocīt visu dienu kartupeļu laukā.
4.sar. Noslaistīties.
Piemēri..neviens darbs patēvu sevišķi nesaistīja, viņam labāk patika šā tā paknosīties un nolocīties, paklaiņot pie kaimiņiem, iegriezties krogā.
Avoti: 5. sējums