palocīties
palocīties -lokos, -lokies, -lokās, pag. -locījos; refl.
1.Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu an noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
PiemēriSlieksni pārkāpis, viņš palocījās, sveicināja priekšsēdētāju..
- Slieksni pārkāpis, viņš palocījās, sveicināja priekšsēdētāju..
- «Iepazīsties, mana sieva Ināra Dzeguze,» Alvils diezgan teatrāli palocījās.
- Pret skatītājiem palocījās sīka auguma cilvēks [diriģents]..
1.1.Paliekties, mazliet pieliekties.
PiemēriKad [meitene] palocījās, tā [ēna] sarāvās pie kājām.
- Kad [meitene] palocījās, tā [ēna] sarāvās pie kājām.
2.Neilgu laiku, mazliet locīties.
PiemēriPalocīties vingrojot.
- Palocīties vingrojot.
- Koku galotnes palocījās vējā.
3.parasti 3. pers. Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
PiemēriĶirzaka palocījās zem akmens.
- Ķirzaka palocījās zem akmens.
- Čūska palokās žagaru kaudzei apakšā.
4.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) locīties.
Piemēri..viss mugurkauls [vilkam] esot stīvs, ka ne palocīties.
- ..viss mugurkauls [vilkam] esot stīvs, ka ne palocīties.
Avoti: 6-1. sējums