palocīt
palocīt -loku, -loki, -loka, pag. -locīju; trans.
1.Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
PiemēriPalocīt roku.
Stabili vārdu savienojumiPalocīt (arī izlocīt) kājas.
1.1.Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
PiemēriPalocīt stiepli.
1.2.Paliekt (ko, piemēram, uz leju, uz augšu).
PiemēriPalocīt mēteļa apkakli uz leju.
2.Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
Piemēri..Andrs noņēma abiem zirgiem grožus un palocīja zem zārka..
2.1.pareti Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriSusuru Klāvs bij atlaidies uz muguras, rokas zem galvas palocījis, vaļēju muti krāca.
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) locīt.
PiemēriAiz sāpēm nevar palocīt galvu.
Avoti: 6-1. sējums